Santjago ceļa pirmā diena

Ceļots nav kopš pagājušā gada janvāra. Mana šī brīža bilance ir 4 stundas miega, kafija šķiet plūst pa vēnām un ir manāms normālu brokastu trūkums, kas manam organismam simulē vieglu žvinguļa stajūtu.
Lidosta ir tik tukša, ka visu security check posmu izejam 4 minūtēs, un lielāko daļa no tām aizņem mantu krāmēšana atpakaļ somā.
Sajūtas?
Tā, ka pakrūtē kņudina un ir nedaudz nelabi no gaidāmā ceļa un aiz check in palikušajiem darbiem, bet tas pāries līdz ar iekāpšanu lidmašīnā.


Māsa, kā jau māsa. Gaidīšanas laiku izmanto, lai vēl pēdējās minūtēs bīdītu biznesu, kamēr es deaktivizēju visas aplikāciju notifikācijas.
Nē, Asos, šajās 2 nedēļās mēs neieslīgsim šopingā, uz randiņiem neiesim un iztiksim arī bez ikdienas horoskopiem.
Gribētos brokastis, bet māsa šķietami nav ieinteresēta sastādīt kompāniju. Nu var jau arī neēst un gaidīt Lisabonas kafejnīcu.
Uzrādām Covid testus, ieslīgtu Airbaltic sēdeklī un domāju pie sevis, kā es tūlīt aizmigšu, līdz māsa no blakus sēdekļa domaini paskatās un piekodina: “Tu tikai neguli, es Tevi modināšu augšā! Nav ko gulēt, man būs garlaicīgi.”
Un tā es peldēju, mēģinot neaizmigt.
Līdz beidzot man kļuva skaidrs, kādēļ šāda dīdīšanās..
Viņa bija sarūpējusi pārsteiguma branču virs mākoņiem.
Beidzot var gulēt pa visiem 3 sēdekļiem, jo lidmašīna ir pustukša.
Un jā, Santjago, mēs nākam.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Change )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Change )

Connecting to %s